Iekšā ieskrēja tas pats puisis kuru sākumā satiku.
Viņš - ko tu dari pie barveža
Es uz viņa paskatījos ar noraudātām acīm.
Es - viņš ir miris
Es pieklusināta balsi gandrīz čukstā teicu.
Viņš nespedams visu sagremot - vvv... Iiii... Ņņņ.. Ššs... Ir miris?
Es - man ir ļoti žēl bet, ja viņš ir miris
Un es ar to atslēdzos
Tikmēr kāda cita skata punktā.
Dzirdēju kādu bļaušanu un pēc tam kop smagu. Nekavējoties sāku iet uz istabiņu kur ievedu to noslēpumaino meiteni .Iegaju telpā apskatījos uz gultu neviena nebija kaut kā dīvaini.
Izdzirdēju kādu šņukstam man kaut ap sirdi sarāvas. Paskatījos uz šņukstošo elementu. Tur gulēja barvedis un meitene blakus šnukstot sēdēja.
Es - ko tu dari pie barveža?
Viņa lēni paskatījās uz mani un grūti runājot čukstēja - viņš ir miris
Ne tas nevar būt, tas Nau iespējams ne viņš.
Es-vvv... Iiii... Ņņņ.. Ššs... Ir miris?
Viņa - man ir ļoti žēl bet, ja viņš ir miris.
To pasakot viņa atslēdzas. Meitene guļot izskatījās kā eņģelis kas uz zemes ir nolaidies. Piegāju pie viņas paņēmu rokās un vedu uz savu istabu.