__________
..."Es ļoti tevi vēlos noskūpstīt,"....
_________
Mana galva riņķo pēc piektā dzēriena un es gribu kādu noskūpstīt vai nogalināt, vai piekaut, vai apskaut.
ES NEZINU.
Mēs ar Kaju un viņa draugu Roju parunājam dažas minūtes un tad viņiem bija doma spēlēt pudeli.
Jeb spēli kur tu skūpsti uz kura pudeles gals nolaižas, kad to pagriež.
Es biju gatava. Es parasti nekad uz neko šādu nepiekristu un domātu, ka tas viss ir laikā izšķērdība, kas ir taisnība, bet tomēr es šodien šeit esmu, lai vienkārši palaistos jebkam.
"Es uzrakstīšu mammai," es paziņoju kamēr man galva riņķoja.
Uzrakstiju "būšu mājās rīt" un pieliku stulbu emocijzīmi klāt tai.
Mammai paziņojusi es biju gatava šīs nakts piedzīvojumiem.
"Tu nāc, Rail?" Kajs jautāja ejot ar pulku cilvēku uz lielistabu.
"Oho, Kaj, kāds tad tev atradums?" Kāds vismaz divus gadus vecāks puisis pavaicāja Kajam un viņš atbildēja viņam paraustot galvu.
Vai viņš runāja par mani...?
Šī istabā bija liels dīvāns un daudz alkahola pudeles.
Ļoti daudz. Mans prāts ( kurš bija jau nedaudz sadragāts pēc izdzertajiem kokteiļiem ) saskaitīja divdesmit trīs dažādas pudeles."Nu ko, sākam?" teica kāds kārtējais Kaja draugs un uz mūsu dīvāna apsēdās arī Dante un Harijs.
Kopā mēs bijām septiņi ( ieskaitot mani ), kas spēlēja.
"Kas atkal ir šis par mēslu?" Harijs ieminējās pirmo normālo teikumu šo vakar, kas par nebrīnu bija negatīvs.
Harijam bija dobja balss un nesakārtoti brūni mati.
Apģērbs viņam bija viss vienā krāsā - melnā. Melns džemperis ar melnām platiem džinsiem un melniem konversiem.Mums bija vienādi apavi.
"Harij, tu zini, ka dažreiz var. Mēs galu galā esam pusaudži vēl, tāpēc vienkārši," Kajs iesāka, "ļaujies."
Harijs pakratīja galvu no aizkaitinātības, bet turpināja sēdēt, kas liecināja, ka viņš piedalās.
"Es pirmā!" viena meitene ar blondiem viļņainiem matiem teica, kas sēdēja blakus Dantei.
Viņa piecēlās nedaudz no savas vietas, lai aizsniegtu pudeli, kas bija novietota uz kafijas galdiņa pa vidu un iegrieza to.
Pudele griezās.
Griezās...
Griezās jau lēnāk...
Lēnāk...
Un apstājās...
Pudeles gals bija nomērķēts uz kāda puiša ar gaišiem matiem un brunām acīm.
"Ron?" viņa smaidīja uz šī puiša.
Rons pasmaidīja un viņi ātri noskūpstijās.
Visi gavilēja un kliedza "rūgts!". Cik bērnišķīgi.
"Pagaidi, Ron," Kajs iesāka, "es vēlos, lai mana draudzene Railija griež nākamo reizi,"
Es paskatījos uz viņu un atbildēju, jo jūtos neērti, "Nē, viss kārtībā, " iesmēju neveikli, "viņš var griezt,"
"Nē, nē, pudele ir tava, tagad, greiz," Kajs uz mani skatījās ar smīnu un viņa tonī bija flirtējoša noskaņa.
Man patika.
"Labi," es piecēlos un nervozējot iegriezu to.
Griezās.
Griezās.
"Kaut kāds bērnišķīgs bullshit," Harijs teica sarkastiski kamēr pudele grezās.
Lēnāk.
Lēnāk.
Un tā apstājās.
ĀAAA...kas notiks tālāk?!
Priecīgus Jāņus! :3
YOU ARE READING
Antidepresants | ✓
RomanceRailijas un noslēpumainā puiša mīlas stāsts. _________ Pēc labākās draudzenes nāves, Railijas dzīve pavērsās kājām gaisā. Kādas nakts pastaigā, viņas acīs sastop kāda nezināma puiša skatienu. Viņš uz viņu lūkojās, kamēr rokās turēja melnu krāsas fl...